Oftalmoloģiskās prakses ikdienā diezgan bieži rodas saskarsme ar pacientiem, kas sūdzas par plakstu vai to malu sāpīgumu, lokālu pietūkumu, apsārtumu. Mūsdienās, esot ļoti populārai tā saucamajai pašdiagnostikai, interneta vietnēs meklējot savu sūdzību iemeslu, liela daļa augšminēto pacientu nonāk pie bieži vien kļūdīgas diagnozes – mieža grauds jeb hordeolum. Diemžēl, reizēm līdzīgas kļūdas gadās dzirdēt arī no pacientiem, kas primāri tikuši apskatīti pie ģimenes ārsta.

Abas šīs acu saslimšanas ir plakstos esošo Meiboma dziedzeru  vai Zeisa tauku dziedzeru iekaisums, kas norit vai nu strauji un akūti, vai gļēvi un hroniski. Meiboma dziedzeri atrodas augšējo un apakšējo plakstu skrimšļa plāksnītē un katrā no plakstiem to ir 25-30 gab. Šie dziedzeri normā lēni producē taukvielas, kas pasargā aci no izžūšanas un nostiprina asaru plēvīti, sargājot asaras no priekšlaicīgas iztvaikošanas. To iekaisums rodas gadījumos, ja to izvadi nosprostojas mehānisku iemeslu vai infekcijas dēļ.

dziedzeris

Kas tad ir mieža grauds jeb hordeolum?
Tas ir strauji noritošs akūts, strutains ar kapsulu nenorobežots Meiboma (iekšējais jeb baltā bultiņa attēlā) vai virspusējā tauku dziedzeru iekaisums (ārējais jeb melnā bultiņa attēlā), kas pārsvarā rodas stafilokoku infekcijas dēļ, kas savu nosaukumu ieguvis pateicoties savai līdzībai izmēros un izskatā ar miežu graudu.

Lielā daļā gadījumu infekcijas rašanās primārais iemesls ir attiecīgo dziedzeru sekrēta sabiezēšana un sekojoša stāze, kas rada labu vidi infekcijas perēkļa attīstībai.

mieza Grauds

Process sākas ar jutīga punkta rašanos uz plaksta malas, kam vēlāk pievienojas lokāls pietūkums, kam 2-3 dienu laikā parādās dzeltens “gals”. Plaksta tūska var skart pat visu plakstu un būt diezgan izteikta, tūska var skart arī acs gļotādu jeb konjunktīvu. Gadījumā, ja radies iekšējā veida mieža grauds, dzeltenais “galiņš” būs redzams tikai izvēršot plakstu.

Mieža graudi var rasties vairāki reizē, saplūst vienā un arī recidivēt jeb atjaunoties atkal un atkal.
Mieža graudi biežāk rodas gadījumos, kad cilvēkam ir novājināta imūnā sistēma medikamentu lietošanas vai blakusslimību dēļ, jo organisms nav bijis spējīgs cīnīties ar organismā esošiem vai no ārvides nonākušiem mikroorganismiem un norobežot infekcijas perēkli.

Kā ārstēt mieža graudu?
Agrīnā stadijā skartajai vietai likt klāt sausu siltumu (piemēram, novārītu olu) ~5-10 minūtes vairākas reizes dienā, kas palīdz asins šūnām nonākt pie iekaisuma perēkļa un “cīnīties ”ar iekaisuma izraisītājiem un arī mazina simptomus. Mieža grauda gadījumā ir mērķtiecīgi lietot lokālus antibiotiku pilienus vai ziedes. Gadījumā, kad tas pats tomēr nedrenējas, acu ārsts var rekomendēt veikt nelielu iegriezumu, lai strutas izdalītos, bet nekādā gadījumā krusas graudu nedrīkst izspiest, jo tas var sekmēt infekcijas un iekaisuma procesa izplatību apkārtējos audos un radīt nopietnas komplikācijas kā orbītas flegmona, meningīts, sepse un citas. Retos gadījumos tiek izrakstītas antibiotiku tabletes. Gadījumos, kad mieža graudi parādās atkārtoti ,var būt nepieciešama imunologa konsultācija, jāstiprina imunitāte un tiek rekomendēts lietot B grupas vitamīnus.

Kas ir Krusas grauds jeb chalazion?
Krusas grauda gadījumā Meiboma dziedzera iekaisuma process norit gļēvi un parasti ir nesāpīgs un pakāpeniski palielinās. Reizēm krusas grauds veidojas no mieža grauda, bet biežāk tomēr tas rodas patstāvīgi. Arī šī procesa veicinošs faktors ir dziedzera izvada nosprostojums un iekaisuma procesa sākšanās, bet pārsvarā iekaisuma izraisītājs nav infekcija. To palpējot parasti jūt norobežotu cietu, graudam līdzīgu struktūru plaksta audos. Ja krusas grauds atkārtojas periodiski, tad tam var būt vispārēji veselības traucējumi, kas sekundāri izraisa “nepareizu” dziedzeru sekrētu, kas rada dziedzeru nosprostošanos. Atšķirībā no mieža grauda, krusas grauda iekaisuma process ir norobežots ar kapsulu un tāpēc ir iespēja efektīva tā ķirurģiska ārstēšana, bet lokāli lietoto antibiotiku efekts nav tik labs.

krusas grauds

Kā ārstē Krusas graudu?
Daļa to uzsūcas spontāni nedēļu līdz mēnešu laikā, šajā laikā lieto siltas, sausas kompreses un lokālus antibiotiku/kortikosteroīdu pilienus vai ziedes akūtajā periodā. Gadījumos, kad krusas grauds tomēr pats neuzsūcas, tiek rekomendēta ķirurģiska ārstēšana. To veic lokālā anestēzijā no ādas vai konjunktīvas puses veidojot iegriezumu un, atdalot to no apkārtējiem audiem, veidojums ar pēc iespējas neskartu kapsulu tiek evakuēts. Ja grieziens tiek veikts no ādas puses, tad tiek uzliktas šuves. Ja no plaksta iekšpuses, tad šuves netiek liktas. Operācijas dienā uz acs tiek uzlikts pārsējs, ko jau nākošajā dienā var ņem nost. Dodoties mājās pēc operācijas, pacients pats nedrīkst vadīt auto aizlīmētās acs dēļ. Ir iespējams zilums uz plaksta, kas var saglabāties līdz pat 2 nedēļām. Pirmajā dienā rekomendē likt sausas aukstuma aplikācijas, lai mazinātu pēcoperācijas tūsku un ziluma iespējamību. Pēc operācijas tiek izrakstīti lokāli antibiotiku pilieni vai ziede. Atsevišķos gadījumos operācijas materiālu rekomendē pārbaudīt histoloģiski, lai pārliecinātos par tā labdabīgumu.

Kopumā

kopuma

 

 

 

miezagrauds