Kas ir mākulas deģenerācija?
Acij skatoties taisni, mākula ir tīklenes centrālais punkts, kurā saliecas caur radzeni un lēcu nākošie gaismas stari. Līdzīgi kā lēcai fotoaparātā, attēls uz tīklenes nonāk caur kameras atvērumam līdzīgo lēcu. Ja mākulā notikušas izmaiņas, zūd attēla centrālā daļa, it kā tā priekšā būtu neskaidrs, saplūdis plankums. Pārējais attēls var saglabāties skaidrs.

Kas izraisa mākulas deģenerāciju?
Mākulas deģenerāciju izraisa mākulas izmaiņas vai bojājumi. Acs vēl joprojām labi redz sānu objektus, jo "perifērā" redze parasti netiek traucēta. Tieši šī iemesla dēļ, mākulas deģenerācija viena pati pilnīgu aklumu neizraisa. Tomēr apgrūtinoša vai neiespējama kļūst lasīšana vai precīzs darbs tuvumā.

Tīklene ir smalks un jūtīgs audu slānis, kas izklāj acs ābola iekšējo sieniņu. Mākula ir pavisam neliels laukumiņš tīklenes centrā, kuru varētu salīdzināt ar avīžraksta lielo burtu "O". Bez šī mazā laukumiņa nav iespējama mūsu "taisni uz priekšu" redze, kuru izmantojam lasīšanai un citiem smalkiem darbiem. Lai gan mākulas deģenerācija visbiežāk sastopama gados vecākiem pacientiem, ne vienmēr centrālās redzes zudums rodas tikai tāpēc, ka acs noveco. Dažkārt mākulas deģenerāciju izraisa acu traumas, infekcijas vai iekaisumi.

Kādi ir mākulas deģenerācijas veidi?
Vispazīstamākais mākulas deģenerācijas veids ir involucionārā mākulas deģenerācija. Šis veids sastopams apmēram 70% gadījumu un saistīts ar acs novecošanu. Tās cēlonis ir mākulas audu sairšana vai nodalīšanās, tiem kļūstot plānākiem, tievākiem, smalkākiem.

Apmēram 10% gadījumu sastopama eksudatīvā mākulas deģenerācija. Parasti mākulu aizsargā plāna audu kārtiņa, kas to atdala no acs aizmuguriski, bagātīgi klājošiem, ļoti smalkiem asinsvadiem. Dažreiz šie asinsvadi plīst vai sulo (asiņo), kā rezultātā veidojas rētaudi. Ļoti bieži šajos rētaudos veidojas un aug jauni acij lieki asinsvadi. Šie jaunie asinsvadi ir īpaši smalki un jūtīgi, kas viegli plīst un sulo. Asinis un sulošanās iznīcina mākulu un izraisa tālāku rētošanos. Redze tiek izkropļota un aizmiglojas, un blīvie rētaudi bloķē acs centrālo redzi.

Ir arī mākulas deģenerācijas veidi, kas sastopami jauniem pacientiem (pusaudžu/jauniešu mākulas deģenerācija), kuru cēlonis nav novecošanas process. Dažreiz mākulas smalko audu bojājumu cēloņi ir trauma, infekcija vai iekaisums.

Kādi ir mākulas deģenerācijas simptomi?
Ja mākulas deģenerācija notikusi tikai vienā acī, sākumā to pat grūti pamanīt, ja otra acs ir labā stāvoklī. Bieži tas tā arī notiek un paiet krietns laiks, pirms redzes izmaiņas tiek ievērotas. Mākulas deģenerācijas simptomi katram pacientam var būt dažādi. Dažreiz redzi zaudē tikai viena acs, kamēr otrai vēl daudzus gadus saglabājas laba redze. Ja skartas ir abas acis, lasīšana un smalku darbu veikšana var kļūt īpaši apgrūtinoša.

Mākulas deģenerācija viena pati pilnīgu aklumu neizraisa. Tā kā sānu redze parasti netiek skarta, lielākā daļa pacientu var sevi aprūpēt pietiekoši labi.

Viens no mākulas deģenerācijas simptomiem var būt nespodrs krāsu attēls, lasot redzami saplūduši burti, taisnas līnijas izskatās izliektas, un dažreiz attēla centrālā daļa izskatās vairāk izkropļota nekā pārējā tā daļa. Attēla centrā parādās tumšs vai neskaidrs laukums.

Kā diagnosticē mākulas deģenerāciju?
Daudzi pacienti nemaz neapzinās, ka viņiem ir mākulas deģenerācija, kamēr neparādās stipras redzes izmaiņas. Acu ārsts mākulas deģenerāciju var atklāt tās sākumstadijā. 

Vizītes laikā ārsts noskaidro pacienta sūdzības, ievāc datus par pacienta dzīves laikā iegūtajām saslimšanām, kā arī ģimenes anamnēzi. Tiek veikta pilna acu un redzes veselības diagnostika, kuras laikā ārsts nosaka redzes funkcijas, kā arī izmeklē visas acs struktūras.

Ārsts veic izmeklējumu - OCT (optiskā koherences tomogrāfija), kas precizē slimības formu un pakāpi. Tā ir nesāpīga, bezkontakta izmeklēšanas metode, kā rezultātā tiek iegūts tīklenes attēls ļoti palielinātā versijā.

Papildus var tikt veikta fluorescentā angiogrāfija. Šīs metodes laikā, rokas asinsvadā tiek ievadīta kontrastviela - fluorescīns, kas pa asinsriti nokļūst tīklenes asinsvados, un ar speciālu kameru tiek uzņemts tīklenes un to asinsvadu fotoattēls.

Savlaicīga noteikta diagnoze reizēm var novērst tālākas mākulas izmaiņas vai palīdzēt izvēlēties optiskos līdzekļus redzes uzlabošanai.

Kā ārstē mākulas deģenerāciju?
Ļoti agrā mākulas eksudatīvās deģenerācijas formēšanās stadijā tās ārstniecībai var izmantot oftalmoloģisko lāzeru. Ar lāzera gaismas stara palīdzību tiek piededzinātas sulojošās membrānas un tiek iznīcināti jauni izveidojušies asinsvadi, tādējādi mazinot tālāka redzes zuduma iespējas, ko izraisa mākulas un apkārtesošās tīklenes progresējoša rētošanās.

Vecuma mākulas deģenerācija (VMD)
Vecuma mākulas deģenerācija (VMD) ir izplatītākais mākulas deģenerācijas veids, kas saistīts ar acs novecošanu, acs mugurējā daļā radot neatgriezenisku bojājumu.

Parasti VMD skar abas acis, taču tās pazīmes sākotnēji var parādīties vienā acī. Ja vecuma mākulas deģenerācija progresē, vēlīnajās slimības stadijās var attīstīties smags un neatgriezenisks redzes zudums.

Visbiežāk redzes zudums notiek pakāpeniski un bojā redzes centrālo daļu, un tas nozīmē, ka pacientam katra acs vēl spēj redzēt no sāniem. 

vecuma makulas degeneracijas progresija

http://cv-eye.com/procedures/retina/macular-degeneration/ 

 

Riska faktori
VMD ir izplatīts vājas redzes iemesls gados vecākiem cilvēkiem – jo lielāks vecums, jo lielāks slimības risks. Vecuma mākulas deģenerācija ir pārmantota acs saslimšana. Paaugstināts tās risks ir VMD slimnieku radiniekiem. Arī smēķēšana un uzturs, kurā trūkst noteiktu svarīgu uzturvielu, ievērojami palielina deģenerācijas risku.

VMD veidi
Agrīna VMD – vielmaiņas gala produkti sakrājas zem mākulas, veidojot nogulsnējumus, kurus sauc par druzām. Sūdzību par redzes bojājumu var nebūt, bet šajā slimības stadijā uztura un dzīvesveida maiņa var palīdzēt palēnināt slimības attīstību.

Vēlīna VMD – slimība progresē, ir bojāta redze. Pastāv divas vēlīnas VMD formas:

1. Sausā VMD – visbiežāk attīstās lēni un pakāpeniski, gadiem ilgi. Mākulā šūnas iet bojā nelielos laukumos, attēli var kļūt neskaidri un bāli,  zūd attēlu detaļas.

2. Mitrā VMD – jauni, patoloģiski asinsvadi  ieaug no dzīslenes slāņa (acs mugurējās daļas) mākulā iekšā vai zem tās. Šie asinsvadi asiņo un sulo. Mākulā vai tai apkārt veidojas rētaudi. Mitrā VMD slimības forma attīstās straujāk un jūtamu redzes pasliktināšanos  var radīt nedēļu, dienu vai pat stundu laikā. Pazīmes ir vizuāla objektu deformācija, tukši vai izplūduši lauciņi centrālās redzes rajonā. Vēlīnu VMD divās trešdaļās gadījumu veido mitrā vecuma mākulas deģenerācija.

mitra un sausa VMD forma

http://healthlifemedia.com/healthy/wp-content/uploads/2016/12/Wet-and-Dry-AMD.jpg

 

Agrīna slimības atklāšana
Ja jums ir 50 gadi, vērtīgi ar acu ārstu saplānot vizītes katru gadu vai katru otro gadu, lai atklātu agrīnu VMD, kad redze vēl nav bojāta. Agrīni atklātai vecuma mākulas deģenerācijai ir lielākas iespējas aizkavēt redzes bojājumu.

Jūs varat sekot vecuma mākulas deģenerācijai, ikdienā veicot Amslera tīkla testu, lietojot adekvātas brilles lasīšanai, ja tās nepieciešamas. Ja atklājat redzes izmaiņas, nekavējoties apmeklējiet acu ārstu.

Ja jums ir VMD un nav redzes sūdzību, Amslera tīkla testa lietošana ikdienā nedrīkst aizvietot regulāras vizītes pie acu ārsta.

Ja jums ir diagnosticēta VMD, svarīgi kopā ar acu ārstu izprast slimību, tās attīstību un ārstēšanas plānu.

Mitrās VMD ārstēšana
Mitrās VMD ārstēšanas mērķis ir aizkavēt stāvokļa pasliktināšanos. Agrīni slimību ārstējot, var saglabāt labāku redzi. Ārstēšana ietver:

Anti-VEGF (vaskulārs endotēlija augšanas faktors) zāles, kas samazina jaunu asinsvadu sulošanu vai asiņošanu mākulā.

Fotodinamisko ārstēšanu - gaismas jūtīgs medikaments un maigs lāzers likvidē patoloģiskos asinsvadus.

Lāzerfotokoagulāciju - lāzera staru lietojumu tuvu patoloģiskajiem asinsvadiem.

Agrīnās un sausās VMD ārstēšana
Ārstēšana ietver uztura maiņu, smēķēšanas pārtraukšanu un atsevišķos gadījumos uztura bagātinātāju vitamīnu lietošanu.

Ko varu darīt?
• Ja smēķējat, pārtrauciet to tūlīt. Smēķēšana ievērojami palielina VMD attīstības risku, slimības vēlīnas VMD stadijas risku, vēlīna VMD var sākties ātrāk.

Ja jums ir 50 gadi, apmeklējiet acu ārstu katru gadu, vai reizi divos gados, kad VMD var atklāt agrīni.

Pastāstiet acu ārstam, ka kādam radiniekam  ir VMD.

Katru dienu veiciet Amslera tīkla testu, lai sekotu agrīnām VMD pazīmēm. Ja jums pēkšņi mainās redze, nekavējoties apmeklējiet acu ārstu.

Ikdienā uzturā lietojiet augļus, zaļo lapu dārzeņus, divas trīs reizes nedēļā zivis, sauju riekstu nedēļā, zema glikēmiskā (zems GI) indeksa ogļhidrātus. Ierobežojiet tauku un eļļu lietošanu.

Pārrunājiet ar ārstu, vai uztura bagātinātāju vitamīnu lietošana būs  jums labvēlīga.

Saglabājiet veselīgu svaru, regulāri vingrojiet.

Ņemot vērā, ka VMD ir pārmantojama saslimšana, ir iespējams veikt ģenētisku testu (arī gados jauniem cilvēkiem ), lai noskaidrotu iespējamo risku uz VMD dzīves laikā. 

VMD riska faktori

http://whatislowvision.org/2014/02/19/february-is-national-age-related-macular-degeneration-and-low-vision-awareness-month/